***
piepīpētās istabās, kur bilžu rāmjos tukšums raud,
pārpildītos autobusos, kas pec palīdzības sauc,
mēs dzīvojam laikā,
laika telpā,
paiet stunda, paiet divas,
paiet visa nedēļa,
kur man piestāt, kad apnicis viss?
ģitāru skaņas, kas brīvi plūst pa ielām,
un to spēlmaņi, kas brīvi sēž uz vielām,
apzīmētās rokas un to sienas,
aizliegts ir viss, kas ir liegts,
cilvēks cilvēkam,
cilvēku liedz.
***
necilie kapi un nepieredzētās revolūcijas.
mēs pārāpāmies pāri žogam, pagājām dziļāk sētā un čurājām uz rozēm.
un čurājām
un čurājām
neķemētie mati, lielie džemperi un draugs kuru nepzīsti.
cilvēki pārāk atšķiroties kļūst pilnīgi vienādi.
dzeja, kas rakstīta uz saņurcītām papīra lapām, apreibušā rokrakstā ar lietus lāsēm.
un grimšana uz augšu lētā alkoholā.
