Liepājai.
Plaukst zeltzaļas lapas pār Liepāju
Un klusi liepzaros šūpojas sapņi
Šalc jūra, rāmā un vētrainā
Dzirkstot dzintara smiekliem.
Sen aizdārda kara gadi
Kad apkalti papēži skaldīja bruģi
Kad zeltainas lapas bira uz brūcēm,
Jūra raudāja aļģu asrām melnām.
Pilsēta Liepāja,vēji un miers
Mana tu- bargā un iespēju pilnā;
Rūdīta sāļajos vējos un stiklainās smiltīs.
Vienkārši tuva kā drošākais plecs.
Žūžo tevi jūra un noglāsta vējš;
Alejās vientuļi senatne klaiņo,
Līganos bērzos šūpli kāris
Jau atkal brīnumains gads.
