Es esmu…..
Sveiki! Prieks iepazīties! Esmu Liepājas Liepa. Šīs vēja, jūras pilsētas Liepa. Stāvu šeit Liepājas centrā.
Katru dienu, mīļu brītiņu redzu sev apkārt cilvēkus steidzīgus, vēja vēsmu , kā arī tā brāzmu. Citi koki , uznākot brāzmai , dreb visās miesās , ka tik nenolūst kāds zariņš , bet mēs ar vēju esam draugi. No vēja es nebaidos. Abi esam no Liepājas , auguši spēkā un daudz ko piedzīvojuši. Gadās , ka nevaru aizmigt šī centra murdoņā , tad es ieklausos vēja dziesmās , un paliek labi. Vējš, dziedonis, skandē man dziesmas par redzēto , dzirdēto un justo. Tas mani vienmēr nomierina. Zināt paši , pilsētas centrs nav nekāda miera osta, murdoņa un steiga šeit ir augu dienu un nakti, tomēr man te patīk. Lai arī esmu tikai koks, manī pukst Liepājas dvesma , bet dzīslās rit zemes spēks un sajūtas. Maniem brāļiem un māsām , kuri uzauguši laukos , dzīve rit mierīgā garā, ja vien kāds saimnieks neizdomā taisīt no tā kurināmo un paņem cirvi rokā. Šie man raksta un sūta īsas vēstules. Ko gan daudz pastāstīs, ja viss pa mierīgo? Man te stāstāma gan ir daudz , pat uz vienas liepu lapas nesatilpināt. Šeit nekad nav garlaicīgi. Kaut vai esmu cieta , ar biezu mizu , tomēr esmu dinamiska , enerģiska un dzīva. Es, Liepa, esmu Liepājas simbols. Dažreiz es vēlētos vairāk cieņas no apkārtējiem cilvēkiem. Ne reti gadās , ka kāds iet , iesper ar kāju , uzspļauj , rauj zarus , lapas. Pie kā esmu vainīga es? Man arī sāp. Cilvēki prāto , ka koki ir nedzīvi un pašsaprotami , bet viņi neapzinās , cik daudz mēs dodam, izjūtam un cik nozīmīga ir mūsu loma uz Zemes. Es neturu ļaunu prātu uz cilvēkiem . Man tie liekas fascinējoši. Man patīk viņus vērot . Kā tie dodas savās ikdienas gaitās. Cilvēki ir interesanti. Ziniet, Liepāja ir viena vareni skaista pilsēta! Gājputni , man uzlaižoties uz zara , stāsta, kur bijuši , redzējuši savu ceļojumu laikā , bet ticiet man – neko skaistāku par Liepāju tie nav redzējuši. Liepāja ir viņu mīļākās mājas , lai arī cik tālu tie būtu aizlidojuši , tie nebeidz domāt par savu dzimteni , jūras pilsētu Liepāju.
Es neko nevēlētos mainīt , man patīk šeit manā Liepājā, te centrā. Stāvēt un viss. Izbaudu sajūtu , kad manas saknes iestiepjas un stāv šeit , Liepājā , ne citur. Vēja un jūras apskalotā vietā. Esmu te uzaugusi no maza stādiņa un nemainītu savas dzimtās mājas ne pret ko.
